Nevajag invalīdam ratiņkrēslā sist pa plecu, pirmoreiz dzīvē satiekot, uzrunāt uz “tu”; kā arī atbalstīties uz ratiņkrēsliem, stumt viņu nezināmā virzienā.
- Kad jūs pieejiet cilvēkam invalīdu ratiņos, nevajag viņam sist pa plecu. Tā vietā sarunas laikā ieņemiet tādu pozu, lai jūsu acis būtu sarunbiedra acu līmenī.
- Kad jūs sarunājieties ar cilvēku invalīdu ratiņos, vērsieties pie viņa, nevis viņa pavadoņa, kurš ratiņkrēslu stumj. Izvairieties stāvēt tā, ka sarunbiedram jāatgāž galva.
- Atbalstīties vai ar visu svaru uzsvērties uz invalīdu ratiņiem ir tas pats kā apkrist ap kaklu cilvēkam, kas sēž ratiņkrēslā – tas rada trauksmi. Invalīdu ratiņi ir daļa no cilvēka personīgās telpas, kuru viņš izmanto.
- Nedrīkst sākt stumdīt invalīdu ratiņus bez cilvēka atļaujas. Vienmēr jāpajautā, vai palīdzība ir vajadzīga, pirms to sniegt! Turklāt uzrunāt pieaugušu cilvēku vajag uz “jūs”, uz “tu” – tikai tad, ja esiet labi pazīstami.
- Ja jums atļāva ratiņkrēslus stumt, sākumā dariet to lēnām. Ratiņi ātri uzņem ātrumu un no negaidīta grūdiena var zust līdzsvars.
Avots: miloserdie.ru