Marģers Zeitmanis, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” valdes priekšsēdētājs
Reģiona slimnīcām ir nozīmīga loma medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai Latvijas novadu iedzīvotājiem un veselības aprūpes reformām jābūt vērstām uz pakalpojumu pieejamības veicināšanu. Veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešama slimnīcu strukturizācija – attīstot reģionālās slimnīcas ikdienas un neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanai, kā arī agrīnai diagnostikai, savukārt lielās slimnīcas „smagāku” plānveida pacientu aprūpei un sarežģītu manipulāciju veikšanai kā to paredz arī Pasaules Bankas pētījums.
Līdz šim pārāk maz tiek novērtēts mazo slimnīcu reģionos potenciāls veselības aprūpes sistēmā kopumā, līdz ar to šobrīd notiek pārāk liela veselības aprūpes koncentrēšana lielo pilsētu virzienā. Taču arī reģionālās slimnīcas ir konkurētspējīgas gan pakalpojumu kvalitātes un pieejamības ziņā – nereti reģionālās slimnīcās darba apvienošanās kārtībā strādā tie paši speciālisti, kas praktizē arī lielajās slimnīcās, gan arī tehniskais nodrošinājums daudzviet reģionālajās slimnīcās ir līdzvērtīgs. Turklāt laikā, kad sabiedriskais transports ir kļuvis mazāk pieejams, jo nokļūšana līdz veselības aprūpes iestādei lielpilsētā ir kļuvusi daudz dārgāka, reģionu iedzīvotājiem ir īpaši būtiski veselības aprūpi saņemt tuvāk savai dzīves vietai. Tikai uzziņai un zināšanai – autobusa biļete Viļaka – Rīga –Viļaka – ap 20 EUR, Balvi – Rīga – Balvi – ap 17 EUR, Gulbene – Rīga – Gulbene ap 15 EUR. Pacientam, lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, ir jāmēro ceļš uz galvaspilsētu plus jāveic pacienta līdzmaksājums. Kur nu vēl pieticīgas pusdienas vai kafijas pauze? Vai pacients no reģiona to maz var atļauties?
Tā vietā, lai visi darītu visu, daudz vērtīgāk būtu iedalīt precīzus uzdevumus katrai slimnīcu grupai, strukturizējot veselības aprūpes sistēmu kopumā. Reģionālajām slimnīcām ir jāizvērtē un jāizceļ savas stiprās puses un, balstoties uz tām, jāveido sava nākotne. Tā ir iespējams sakārtot slimnīcu tīklu un palielināt pieejamību iedzīvotājiem tuvāk to dzīves vietai. Ir svarīgi saprast, ka reģionālās slimnīcas nav slogs, bet attīstot katras slimnīcas stiprās puses un profilējot tās pēc iedzīvotāju vajadzībām un pieprasījuma, reģionālo slimnīcu tīkls ir būtisks atspaids lielajām slimnīcām un visai veselības aprūpes sistēmai – ikdienā tās padara pieejamākus pieprasītākos un rutīnas veselības aprūpes izmeklējumus un pakalpojumus un noņem daļu slodzes no lielākajām pilsētu slimnīcām.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības apkalpes pamatteritorija ir 5 novadi. Slimnīcu apvienība par pārprofilēšanos jau lēma 2011. gadā, kad izšķiroša bija abu slimnīcu turpmākā pastāvēšana. Pēc rūpīgas analīzes tika izvēlēts reģionu slimnīcu attīstības modelis, kas paredzēja saglabāt abu slimnīcu darbību, vienlaikus tās profilējot, izslēdzot mazāk pieprasītās dublējošās funkcijas un pakalpojumus, kā arī samazinot to uzturēšanas izmaksas. Tā rezultātā Balvu slimnīcā tika saglabāta diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana, kā arī darbojas vairākas nodaļas – Ķirurģijas nodaļa, Dzemdību un ginekoloģijas nodaļa, Bērnu nodaļa, Terapijas un neiroloģijas nodaļa, Reanimācija, Uzņemšanas nodaļa un Patologanatomijas nodaļa. Savukārt Gulbenes slimnīcā izveidots traumpunkts (diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts), kur visu diennakti ir pieejama ārsta palīdzība. Kopš 2011.gada diennakts režīmā reģiona iedzīvotājiem tiek nodrošināta stacionārā aprūpes nodaļa, diennakts stacionārā infekciju nodaļa, dienas stacionārs, plānveida operāciju palīdzība un plašs ambulatoro pakalpojumu klāsts.