Latvijā trūkst politiskās gribas iedibināt ilgtspējīgu veselības nozares finansēšanas modeli, piektdien uzsvēris Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
“Redzam, ka pagaidām trūkst politiskās gribas, lai apstākļos, kad katastrofāli trūkst finansējuma veselības aprūpei, pārcirstu Gordija mezglu un beidzot iedibinātu tādu veselības nozares finansēšanas modeli, kas būtu efektīvs, ilgtspējīgs un nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieejamus medicīnas pakalpojumus. Tā vietā atkal tiek piedāvāts rausīt nodokļus, pensiju sistēmu un likt ielāpu pie ielāpa, cenšoties aizlāpīt cauro veselības finansējuma maisu. Turklāt jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādi atrastajiem 35 vai 70 miljoniem eiro nepietiks, un nākamā gada rudenī, ja pat ne agrāk, atkal būs vērojams akūts finansējuma trūkums, mediķu protesti un budžeta problēmas,” sacīja Rimšēvičs.
Viņš pauda viedokli, ka Latvijā ir nepieciešams sistēmisks risinājums, kas ne tikai ļautu mobilizēt nozarei nepieciešamo naudas apmēru, bet arī iedibinātu ilgtspējīgu sistēmu.
“Turklāt naudas trūkums ir tikai viena no medaļas pusēm. Tikpat būtisks, ja ne pat būtiskāks, ir jautājums par finansējuma plānošanas un izlietojuma efektivitāti veselības aprūpē. Tieši tāpēc ir svarīga konkurences elementa ienākšana nozarē, jo, ja arī turpmāk finanšu plūsmas pārvaldīs Nacionālais veselības dienests, rūpīgi nevērtējot katra izdevuma lietderīgumu, bet, nekritiski apmaksājot piestādītos rēķinus, diez vai varam sagaidīt būtiskas pārmaiņas un tiešām efektīvu katra iztērētā eiro uzskaiti,” minēja Rimšēvičs.
Tāpat viņš pauda nožēlu, ka Latvijas Bankas piedāvātais risinājums masu medijos atspoguļots
sagrozītā veidā. Rimšēvičs uzsvēra, ka Latvijas Bankas piedāvātais modelis nav Nīderlandes – Latvijas Banka ir izmantojusi vairākus Nīderlandes pieredzes elementus, piemēram, obligātās veselības apdrošināšanas riska izlīdzināšanas mehānismu un piedāvājums ir pielāgots tieši Latvijas specifikai.
“Esam saņēmuši iebildumus par paredzamo administrācijas izmaksu pieaugumu, kas tiek pamatots ar augsto administrēšanas izmaksu īpatsvaru pašreizējā brīvprātīgajā veselības apdrošināšanā. Tas ir maldinošs apgalvojums, jo: pirmkārt, pašlaik brīvprātīgās veselības apdrošināšanas tirgus ir ļoti mazs un fragmentēts, kas ietekmē arī izmaksas; otrkārt, apdrošināšanas prēmijā tiek iecenotas papildu izmaksas, kas apdrošinātājiem rodas tieši brīvprātības principa dēļ.
Piemēram, patlaban cilvēkiem ir motivācija iegādāties apdrošināšanas polisi gadījumos, kad ir liels saslimstības risks vai ir skaidri jaušams, ka pēc laika būs nozīmīgas ārstēšanās izmaksas. Tādēļ pašlaik, šajā brīvprātīgajā sistēmā, finanšu riski saslimstības gadījumā netiek optimāli sadalīti, kas būtiski sadārdzina apdrošināšanas piedāvājumu. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana šīs problēmas atrisinās, vienlaikus vairākas reizes palielinot veselības apdrošināšanas tirgus apjomu, un administrācijas izmaksu īpatsvars būtiski samazināsies; treškārt, šīs bažas līdz galam ļautu kliedēt valsts apdrošināšanas sabiedrības līdzdalība tirgū – tā būtu iespēja uzstādīt pietiekami zemu administratīvo izmaksu latiņu,” klāstīja Rimšēvičs.
Tāpat viņš norādīja, ka ir pārmests, ka Latvijas Bankas piedāvātais risinājums nenodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem saņemt veselības pakalpojumus.
“Varu tikai atkārtot jau iepriekš teikto – tieši pašlaik Latvijā darbojas maksas medicīna, un starp iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ārstēšana nav pieejama gandrīz trešdaļai. Mūsu priekšlikums ļautu šo nevienlīdzību būtiski mazināt, jo iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa un citiem apstākļiem, būtu precīzi zināms, kādi pakalpojumi pienākas, un šos pakalpojumus nepieciešamības gadījumā varētu saņemt visi – gan par pašu, gan valsts līdzekļiem apdrošinātie iedzīvotāji,” sacīja Rimšēvičs.